Lācaristu tēvs Pedro Opeka izvirzīts par Nobela Miera prēmijas kandidātu
Inese Šteinerte - Vatikāns
Saskaņā ar premjerministra teikto, Akamasoa kopiena, kuru tēvs Opeka nodibināja vairāk nekā pirms 30 gadiem, ir devusi ievērojamu ieguldījumu sociālajā un cilvēciskajā attīstībā Madagaskarā. Akamasoa – tulkojumā “Draudzības pilsētu” 2019. gada septembrī savas vizītes laikā Madagaskarā apmeklēja pāvests Francisks. Kā vēstī Slovēnijas premjerministrs Janša, kopiena ir palīdzējusi savai valstij sasniegt uz 2030. gadu nospraustos ANO mērķus par ilgspējīgu attīstību. Janša atgādina arī bijušā Madagaskaras prezidenta Herija Radžaonarimampjaninas vārdus, kurš tēvu Opeku nosauca par “dzīvo cerības un ticības staru cīņā pret nabadzību”.
Slovēnijas valdības paziņojumā izcelts Argentīnā dzimušā misionāra un viņa līdzstrādnieku humanitārais darbs Madagaskarā, kurš ir piesaistījis uzmanību un atbalstu daudzviet pasaulē, un kurš kalpo par iedvesmu cīņā pret nabadzību, marģinalizāciju un sociālo netaisnību.
Pedro Opeka ir dzimis 1948. gadā Argentīnā slovēņu emigrantu ģimenē. Jau agrā jaunībā viņš sāka rūpēties par trūcīgajiem. Opeka apceļoja vairākas pasaules zemes. Pēc iestāšanās lācaristu misiju kongregācijā, viņš 1975. gadā saņēma priestera svētības un pārcēlās uz Madagaskaru. 1989. gadā, pateicoties prasmei strādāt ar jauniešiem, kā arī spējai ātri apgūt vietējās valodas, lācaristu kongregācijas vadība viņu iecēla par Antananarivo Teoloģijas semināra direktoru. Dzīvojot Madagaskaras galvaspilsētā, tēvs Opeka drīz vien iepazinās ar būdiņu iedzīvotāju nabadzību un atklāja atmesto ļaužu cilvēcisko degradāciju. Misionārs parūpējās, lai vesela ļaužu grupa atstāj nabadzīgos kvartālus un kļūst par lauksaimniekiem. Viņš pats tiem mācīja lauku apstrādes un celtniecības darbus, lai tie varētu celt sev mājas. Tēvu Opeku vadīja vēlēšanās dot šiem cilvēkiem pajumti, nodrošināt ar cilvēka cienīgu darbu, izglītību un veselības aprūpi. Ar daudzu starptautisku ziedotāju atbalstu palīdzību šodien saņem tūkstošiem nabadzīgo madagaskariešu.
Apmeklējot Madagaskaru un viesojoties Akamasoa – Draudzības pilsētā, pāvests Francisks atzīmēja, ka šeit novērotais ir “dzīva ticība, kas izpaužas konkrētā darbībā, kas spēj “pārvietot kalnus” un tās sekmes rāda, ka nabadzību ir iespējams novērst”.
