Kontemplatīvā dzīve – lāpa, kas izgaismo tumsu
Jānis Evertovskis - Vatikāns
Vissvētākās Jaunavas Marijas prezentācijas templī liturģiskās piemiņas diena ir veltīta klauzūras klosterļaudīm. Kopš 1953. gada Baznīca svin tā saukto "Pro Orantibus" dienu, aicinot ticīgos lūgties par kontemplatīvajiem ļaudīm. Pasaulē ir ļoti daudz klauzūras klosteru. Mums tā ir izdevība pateikties Kungam par šo dāvanu – par visiem tiem klosterbrāļiem, klostermāsām un eremītiem, kuri pilnībā velta savu dzīvi Dievam, dzīvojot lūgšanā un klusumā. Šajā dienā pirms diviem gadiem Svētais tēvs aicināja visus ticīgos vienmēr izrādīt šīm kopienām savu mīlestību, tuvību un sniegt tām arī materiālo atbalstu.
Šorīt Klostermāsu Palīdzības sekretariāts organizēja visu Itālijas klosterļaužu tikšanos. Tā notika online režīmā. Pofabro benektīniešu klostera abate Džiljola Dzaņeto pastāstīja, ka pat ja epidemioloģiskās krīzes dēļ ir drastiski samazinājies ticīgo un svētceļnieku pieplūdums, tomēr cilvēku saikne ar klostermāsām nav pārtrūkusi. Tieši pretēji, ir izveidojies lūgšanas tīkls un solidaritāte nav apsīkusi.
Pofabro klosteris atrodas ļoti skaistā vietā, kalnos, Itālijas ziemeļos. Pirms pandēmijas daudzi cilvēki turp devās, lai tiktu uzklausīti, saprasti un varētu pabūt klusumā. Māsa Dzaņeto atzina, ka bieži vien cilvēkam pietiek ar kādu laipnu vārdu, smaidu, pietiek, lai kāds viņam pateiktu vienkāršu “labdien”, lai viņš atgūtu mieru. “Mēs neatrisinām viņu problēmas, bet tikai uzklausām, varbūt dalāmies viņu sāpēs, lūdzamies par viņiem”, stāstīja māsa. Tagad, kad cilvēki nevar tik daudz pārvietoties un ierasties klosterī klātienē, māsas saņem daudzus telefonzvanus.
“Mēs jūtam, ka cilvēki ļoti baidās”, sacīja abate. “Vislielākā slimība ir tieši bailes, mēs esam iebaidīti. Protams, ir pandēmija un mums jābūt prātīgiem, bet es domāju, ka cilvēki ir slimāki ar bailēm. Mēs jūtam šo ļaužu nemieru un rodas iespaids, ka daudzi slimnieki tieši šīs pandēmijas dēļ baidās nesaņemt aprūpi.”
Māsa Dzaņeto atzina, ka cilvēki šajā laikā visvairāk lūdz par viņiem lūgties. “Cilvēki lūdz, lai mēs par viņiem lūdzamies, un viņi lūdzas arī par mums”, sacīja māsa, uzsverot, ka lūgšana ir liels dārgums.
2016. gada 29. oktobrī audiencē Vatikānā ieradās Bīskapu konferenču pārstāvji, kuri ir atbildīgi par konsekrētās dzīves institūtiem. Vēršoties pie garīdzniekiem un konsekrētajām personām, pāvests Francisks aicināja novērtēt harizmu dažādību vietējās Baznīcās un atgādināja, ka Baznīcai ir īpaši vajadzīgas kontemplatīvās dzīves kopienas, kuru locekļi lūdzas klauzūras klusumā.
„Konsekrētā dzīve ir garīgs mantojums, kas nes labumu visai Kristus Miesai”, sacīja Francisks. Tā ir dāvana Baznīcai. Viņš mudināja garīgos ganus būt tuviem konsekrētajām personām, izturēties pret viņām ar maigumu un mīlestību, un palīdzēt Dieva tautai saskatīt konsekrētās dzīves nozīmi.
2019. gada sākumā pāvests pats apmeklēja klauzūras māsu klosteri. Viņš negaidīti ieradās Valleglorias klarišu klosterī, Spello pilsētiņā, kas atrodas netālu no Asīzes, Umbrijas apgabalā, Itālijā, lai uzmundrinātu māsas viņu kontemplatīvajā dzīvē un pateiktos viņām par Vatikāna apmeklējumu 2016. gadā. Francisks nocelebrēja Svēto Misi, pavadīja laiku brīvās sarunās ar māsām un kopā ar viņām paēda pusdienas. Lai redzētu, kādas ir vienotības saites ar Kungu, Francisks klostermāsām ieteica vienmēr kā mērauklu izmantot savstarpējo saikni. Pēc tā, kāda atmosfēra valda mūsu pašu starpā, varam noteikt, cik dziļa ir mūsu saikne ar Kungu, un otrādi. Svētais tēvs aicināja māsas lūgties par Baznīcu un īpaši par jauniešiem.
