Neapolē noticis svētā Januārija asiņu sašķidrināšanās brīnums

Jānis Evertovskis – Vatikāns

Svētais Januārijs ir pirmo gadsimtu moceklis un Neapoles pilsētas debesīgais aizbildnis. Viņš nomira mocekļa nāvē 305. gadā, romiešu imperatora Diokleciāna vajāšanu laikā. Neapoles katedrālē glabājas viņa relikvijas – kauli un asinis. Trīs reizes gadā svētā asinis, kas atrodas stikla ampulā, sašķidrinās. Tas notiek viņa liturģiskajos svētkos – 19. septembrī, maija mēneša pirmās svētdienas priekšvakarā un vulkāna Vezuva izvirduma gadadienā – 16. decembrī. Izvirdums notika 1631. gadā.

Svētā Januārija sarecējušās asinis kļuva šķidras brīdī, kad Neapoles arhibīskaps Krešencio Sepe katedrālē celebrēja Svēto Misi. Šogad Covid-19 ierobežojumu dēļ dievnams bija pustukšs.

2015. gadā šāds brīnums notika pāvesta Franciska klātbūtnē, kad viņš apmeklēja Neapoli un devās pagodināt svētā Januārija relikvijas.

Saskaņā ar vietējo tradīciju, ja brīnums nenotiek, tad tā ir zīme, ka apgabalu piemeklēs kāda katastrofa. Kardināls Sepe uzskata, ka asiņu brīnums ir “Dieva labestības un žēlsirdības zīme” un ka “svētais Januārijs ir joprojām dzīvs un turpina sargāt Neapoli”. Svētā Januārija brīnums pirmo reizi minēts 1389. gadā, bet oficiāli Baznīca to nav atzinusi.