Pasaulē pastiprinās kristiešu vajāšanas

Silvija Krivteža - Vatikāns

Marokā ir uzceltas vairākas baznīcas, kuras apmeklēt var tikai tur dzīvojošie ārzemnieki. Vietējiem iedzīvotājiem ieiet dievnamā ir stingri aizliegts. Par pārkāpumu draud reāls cietumsods. Vissliktākajā situācijā atrodas kristietībā konvertējušies musulmaņi. "Daži tiek arestēti pat trīs reizes nedēļā. Policijas iecirknī tiek veikta viņu pārliecināšana atgriezties islāmā", skaidro Reliģijas brīvības un tiesību padomes vadītājs Džavads Elhamidijs. Marokas likumi nosaka, ka visi marokāņi ir musulmaņi, tāpēc ikvienam, kurš pāriet katoļticībā, ir jārēķinās ar civilo tiesību ierobežojumiem. Tomēr nopietnas problēmas sākas tad, kad kristieši tiek apsūdzēti zaimošanā. Viņi bieži kļūst par vardarbības upuriem.

Cilvēktiesību aizstāvis atgādina, ka policija draud arestēt arī aizturēto ģimenes locekļus. Par piemēru kalpo Muhameda Al Mogana, kristietībā pārgājuša musalmaņa no Al Habejas pilsētas, dzīves stāsts. Uzzinot par konvertēšanos, darba devējs izvilka ieroci un draudēja viņu nogalināt. 

Tā kā Maroka ir tūrisma valsts, kurā strādā daudz ārzemnieku, varas iestādes neliedz viņiem praktizēt savu reliģiju. "Šajā Ziemeļāfrikas zemē ir divas kristiešu kopienas: likumīgā, t.i., tur dzīvojošo ārzemnieku, un nelegālā – marokāņu, kuri no islāma pārgājuši kristietībā un kuri, baidoties no vajāšanām, pulcējas uz lūgšanām privātās mājās", saka Džavads Elhamidijs. Šie kristieši nav laipni gaidīti baznīcās, jo garīdznieki, kuri pieņems marokāņus, var tikt apsūdzēti prozelītismā, kas šajā valstī ir noziegums un par kuru draud ieslodzījums līdz trim gadiem.

Tiek lēsts, ka aptuveni 30 tūkstoši ārzemnieku, kas pastāvīgi dzīvo un strādā Marokā, ir katoļi, un vairāk nekā 10 tūkstoši protestanti. Vietējo kristiešu skaits ir mazāks par astoņiem tūkstošiem.