Modernajām tehnoloģijām jākalpo tam, lai mēs kļūtu labāki
Silvija Krivteža - Vatikāns
Priesteris Peirons norāda, ka šodien ir jāuzmanās no hikikomori, t.i., no personām, kuras vispirms Japānā un tagad visā pasaulē atsakās no reālām attiecībām un ieslēdzas virtuālajā pasaulē. No otras puses šajā piespiedu izolācijas laikā cerības zīme un paraugs joprojām ir konsekrētās personas. Šiem cilvekiem, kuri dzīvo klostera cellē, ir atvērta sirds uz pasauli un tās vajadzībām, atzīst itāliešu priesteris.
Viņš aicina visus būt piesardzīgiem, lai internets nekļūtu tikai par iespēju nosist laiku un uzveikt garlaicību. Priesteris skaidro, ka karantīna var kļūt arī par žēlastības laiku, kas palīdz aizdomāties par savas dzīves jēgu, pabūt vairāk ar sevi, ieskatīties savā sirdī, pieklusināt ikdienas kņadu un steigu. „Mēs esam aicināti stiprināt attiecības ar ģimenes locekļiem un pārdomāt kā pēc krīzes atjaunot tās attiecības, kas dažādu iemeslu dēļ tika pārtrauktas,” – intervijā Vatikāna radio norāda priesteris Luka Peirons. – „Tāpat arī liturģijai, kas mūs sasniedz digitālajā formā, nekādā gadījumā nevajadzētu kļūt par sava veida izklaidi, bet gan drīzāk par pamudinājumu atgriezties pie kopīgas lūgšanas savās mājās, savas ģimenes lokā. Mūsdienu tehnoloģijām jākalpo tam, lai mēs kļūtu ne tikai zinošāki, bet arī labāki cilvēki, saka Turīnas diecēzes priesteris.
Viņš vērš uzmanību arī uz to, ka dažādu digitālo platformu izmantošana darbā un mācībās piespiež mūs dalīties ar daudziem, ja ne visiem, mūsu personiskajiem datiem. Tā sauktais Lielais Brālis zina, ko mēs darām, kā strādājam, ar ko dalāmies...un tam ir savas intereses. Šajā ziņā Eiropa ir ļoti vāja, jo tai nav pat sava mākoņa. Mūsu dati nonāk citās valstīs un citos kontinentos. No juridiskā viedokļa viss ir legāli, bet tomēr agrāk vai vēlāk ir nopietni jāpārdomā par šo jautājumu, piebilst Turīnas digitālās pastorālās kalpošanas koordinators.
