Itālija no jauna atklāj baznīcu zvanu skaņas
Inese Šteinerte - Vatikāns
Priesteris Gajda ir Akvilas Svētā Silvestra draudzes gans. Katru vakaru pulksten 21 viņš liek skanēt sev uzticētā dievnama lielajam zvanam. Svētā Silvestra dievnams ir kultūras dārgums, kurš celts 1300. gadā. Tas ir cietis vairākās zemestrīcēs, pēdējā no tām 2009. gadā. Pagājušā gada jūlijā, pēc 10 gadiem ilgas restaurācijas baznīca atkal varēja "apskaut" savus ticīgos. Diemžēl, šais dienās XIV gadsimta pašā sākumā uzceltais lūgšanu nams atkal stāv tukšs un vientuļš. Tajā ierodas tikai prāvests, lai visu apkārtni pieskandinātu ar zvana skaņām. Viņš novēl, lai zvans gluži kā Dieva balss ienāk katra akvilieša mājās.
Kopš brīža, kad koronavīruss itāļiem lika "ieslēgties" savās mājās, priestera Martino lēmums guva atsaucību visā valsts teritorijā. Jau pēc dažām dienām baznīcu zvani sāka skanēt no visdažādāko dievnamu torņiem un tornīšiem, vai tie būtu vēstures pieminekļi, vai arī vienkāršas cementa ēkas, kur pulcēties apkārtnes ticīgajiem. Daudzi prāvesti no pussalas ziemeļiem līdz dienvidiem skandina zvanus pulksten 12, 19 un 21. Tie vieno visus, kuri nevar iziet no mājām, garā svinot Euharistiju. Zvani signalizē par Sakramentu. Tas ir sens signāls, ko modernā pasaule uzskata par "traucēkli", kāds ir jānoklausās svētdienās. Sanitārās trauksmes apstākļos zvani Itālijas teritorijā atklāj jaunu dimensiju, proti, neviens cilvēks, nedz ciemats, nedz kvartāls nav "privāta sala", kas ir izolēta no citiem. Visu baznīcu zvani kopā veido plašu, skanošu tīklu, kas lielo metropoļu un mazo ciematiņu ļaudīm atgādina, ka arī šai piespiedu "klauzūras" laikā pastāv ne tikai televīzijas, bet arī sirds balss.
Rieti bīskaps Domeniko Pompili atgādina, ka zvans tradicionāli ir kalpojis arī kā trauksmes signāls vietējai kopienai. Tas ir aicinājis steigšus pulcēties kopā, lai aizstāvētu savu identitāti un piederību kādai noteiktai ļaužu grupai. Bīskaps atzīmē, ka Itālija, ko bieži šķeļ egoismi un partiju intereses, šais dienās, par pārsteigumu visiem, ir vienota gandrīz vēl nebijušā mērā.
Baznīcu zvani kalpo par nacionālās vienotības simbolu. Tie liek atcerēties daudzos mediķus, kuri pašaizliedzīga kalpojuma garā veic savu darbu slimnīcās. Zvani liek aizmirst par mājas izolētību un paplašina apvāršņus. Tie ir stiprāki par koronavīrusu, jo skar tieši sirdi, stiprina izturību un varbūt pat aizkustina un liek aizdomāties.
