P.R. Galagers Rimini tikšanās dalībniekiem: "Paplašināt skatījumu uz otru!"
Inese Šteinerte - Vatikāns
Arhibīskaps Galagers runāja par personas centrālo lomu, imigrāciju un vidi. Viņš atzīmēja, ka Eiropas Savienībai ir jāraugās uz nākotnes izaicinājumiem, saglabājot savas fundamentālās vērtības.
Fragmentācija, kas šodien caurauž Eiropu, ir cilvēciskās eksistences fragmentācija, kur pārsvaru gūst vientulība, individuālisms, ģimenes krīze, pamudinājums uz rasismu, ētikas trūkums. Tā ir identitātes krīze, ko vēl smagāku padara pasaules krīze. Plaisas starp valstīm, starptautiskā politika, ekonomika, Brexit, migrācijas fenomeni ir novājinājuši eiro.
Arhibīskaps Galagers norāda, ka ir nepieciešama skaidra politiska vīzija, taču tikpat lielā mērā ir nepieciešama arī kultūras nostāja. Pāvests Francisks atgādina par “uzmanību pret cilvēku”. Pastāv solidaritātes pienākums pret tiem, kam tā ir nepieciešama, bet ir vajadzīgs arī apdomības tikums. “Pieņemt tos,” aicina arhibīskaps Galagers, “kurus var pieņemt ar cieņu un integrēt viņus ar darbu, ģimenes nodrošinājumu, nākotni.” Migrantiem, savukārt, ir pienākums atvērties jaunai realitātei, kāda ir zemēs, kuras tos uzņem, un neieslēgties pašizveidotos geto, kur problēmas tikai saasinās.
Intervijā Vatikāna valsts sekretārs attiecībām ar valstīm pakavējās pie Eiropas svarīgās lomas, pie suverenitātes, pie attiecībām starp institūcijām un personām:
“Domāju, ka Eiropa ir vērtība, jo tā sastāv no tautām, no cilvēkiem, kam ir bijusi ilga kopīga vēsture, gadsimtiem ilga pieredze un kur lielākajai daļai ir kopīga kristīgā ticība. Uz šī pamata Eiropa progresīvā veidā ir kļuvusi par “vīziju”, par “projektu” eiropiešu sirdīs. Aizvadītajā gadsimtā ir pieredzēti divi pasaules kari, kas eiropiešus un viņu līderus ir veduši pie pārliecības, ka celt noturīgu mieru, nodrošināt labklājību Eiropas tautām ir grūti, ja darām to vieni paši.”
Šobrīd tiek diskutēts par suverenitāti un tās pārspīlējumiem. Patiesībā, katra valsts Eiropā ir suverēna. Vatikāna sekretārs attiecībām ar valstīm atzīmē, ka neviens diskusijām nepakļauj kādas zemes, kādas nācijas suverenitāti. Problēma rodas tad, kad parādās pārspīlēts skatījums uz suverenitāti. “Nevajag aizvērties mazākā realitātē,” saka arhibīskaps Galagers. Viņš norāda, ka valstu valdībām ir ļoti grūti nodrošināt visas tiesības savām tautām, tai skaitā mieru, aizsardzību, drošību. Visi esam saistīti cits ar citu un īpaši to redzam medijos, sociālajos tīklos. ““Suverenitātes” ideja nozīmē pilnīgu aizvērtību pret citiem, tai varbūt ir zināma teorētiska, pragmatiska pievilcība, bet domāju, ka tas nav ceļš, pa kuru jāiet,” saka Vatikāna pārstāvis.
Šodien daudzi lēmumi, kas ir pieņemti Eiropas institūcijās, daudzos kontinenta iedzīvotājos ir izraisījuši lielu ieļaunojumu – dažreiz tam ir bijis pamats, citreiz nē. Arhibīskaps Galagers atzīst, ka nākotnē Eiropas institūcijām vajadzētu vairāk tuvoties tautām, vairāk tās uzklausīt, iemācīties piešķirt lielāku vērtību visam tam, ko Eiropas tautas investē šais institūcijās. Ja institūcijas necīnīsies ar savām problēmām, nerisinās mūsdienu Eiropas izaicinājumus, tad vienmēr saņems nicinājumu no kontinenta iedzīvotāju puses.
Kā Baznīca var kalpot par pavadoni Eiropas ceļā? Vatikāna valsts sekretārs attiecībām ar valstīm saka:
“Mums nav nacionālistiskas vīzijas. Mēs ļoti cienam patriotismu, mīlestību uz dzimteni, uz savu zemi, kultūru, tautu. Katoliskajā ticībā, un domāju, arī citās kristīgajās konfesijās, pastāv atvērts skatījums uz citiem, kas iziet caur tā gara pieņemšanu, ko uzskatu par dziļi ekleziālu – visvairāk tās ir lietas, kas mums ir kopīgas, nekā tās, kas šķir. Šīs Rimini tikšanās galvenais temats ir paplašināt mūsu skatījumu uz otru un turpināt iet pretim tikšanās kultūrai, par kuru vienmēr runā pāvests Francisks.”
Atgādinām, ka tikšanās, kas ik gadus augustā tiek rīkota Itālijas pilsētā Rimini, ir veltīta draudzībai starp tautām. Saietā, kurā tiek gaidīts jebkurš interesents, tiek runāts par visdažādākajiem tematiem, tādiem, kā ekonomika, māksla, literatūra, zinātne, politika, reliģija, sociālās problēmas, mūzika utt. Uz tikšanos ierodas dažādu nozaru speciālisti, dažādu reliģiju pārstāvji, ticīgie un neticīgie. Šogad aprit jau 40 gadi, kopš pilsēta Adrijas jūras krastā pulcē ļaudis no visas pasaules, kurus vada atvērtība, izzināšanas kāre, vēlēšanās tikties un iepazīt citus, izveidot draudzības saites, celt mieru. Ik gadus saietam tiek dots tematisks nosaukums. Šoreiz tas saucas “Tavs vārds ir dzimis no tā, uz ko tu esi raudzījies”. Tas ir aizgūts no Karola Vojtilas – svētā pāvesta Jāņa Pāvila II dzejas rindām.
