Migranti: Card. Sepe, nessuno può rifiutare chi chiede aiuto Migranti: Card. Sepe, nessuno può rifiutare chi chiede aiuto 

Kultūrantropoloģijas docētāja ieskati par migrāciju

Līdzās goda viesim, pāvestam Franciskam, 21. jūnijā Neapolē notikušajā konferencē “Teoloģija pēc 'Veritatis Gaudium' Vidusjūras baseina zemju kontekstā” piedalījās 17 relatori no Itālijas, kā arī no citām Eiropas zemēm. Viens no viņiem, profesors Valerio Petrarka, kurš pasniedz kultūrantropoloģiju Neapoles Federika II universitātē, dalījās pārdomās arī ar Vatikāna radio starpniecību. Viņš pieskārās fenomenam, kas šodien lielā mērā piesaista gan Eiropas, gan arī citu valstu vadītāju uzmanību. Tā ir migrācija, attiecībā uz kuru daudzi nostājas “par” un daudzi “pret”.

Inese Šteinerte - Vatikāns

Vispirms profesors Petrarka pretstatīja eiropiešu ceļojumus uz kolonizētajām zemēm pagātnē un migrantu ceļojumus uz Eiropu šodien. Gan vieni, gan otri ceļojumi ir notikuši un notiek bez uzaicinājuma. Taču kā vissmagāko aspektu profesors izgaismo liegtās tiesības – tiesības emigrēt. Faktu, ka attieksme dalās migrācijas piekritējos un pretiniekos, viņš vērtē kā negribēšanu saskatīt laiku zīmes. Tas ir gluži tāpat, it kā Eiropa, jo īpaši bagātākās kontinenta zemes, atrastos skaistā laivā jūras vidū, kad pēkšņi saceltos vējš un laivā sēdētāji sāktu diskutēt, vai vējš viņiem patīk, vai nepatīk, necenšoties vērst vēja pūsmu par labu ērtākai airēšanai.

Konferences laikā profesors Petrarka izmantoja attēlus, lai labāk ilustrētu migrācijas fenomenu un migrantu apstākļus. Vienā no attēliem migranti redzami paslēpušies zem dažādu preču kravas. Daudzi šādos apstākļos ir raduši sev nāvi. Intervijā Vatikāna radio kultūrantropoloģijas docētājs pastāstīja, ka šādus attēlus viņš izmantojis, lai apliecinātu, ka migrācija liek pārdomāt par mūsu vērtībām un mūsu vēsturi, jo daudzos Rietumu pasaules reģionos cilvēktiesību vietā svaru kauss nosveras par labu precēm.

Profesors atzīmē, ka Starptautiskās tiesības katram cilvēkam paredz iespēju emigrēt, taču tajās nekas nav minēts par tiesībām apstāties uz dzīvi. “Tas ir tāpat, it kā cilvēkam būtu ļauts spert soli, taču bez iespējas atbalstīt kāju uz zemes,” saka Neapolē notikušās konferences dalībnieks. Viņš norāda, ka gan no vēsturiskā, gan kultūras, gan arī no juridiskā aspekta, būtu jāpārdomā Eiropas vērtības, lai neatstātu šo sarežģīto, pretrunīgo vēsturi vienīgi merkantīlai reglamentācijai. Ja tā notiktu, tas nozīmētu, ka šī pasaule, kurā vērojam tik daudzu migrantu agoniju, patiesībā jau ir beigusies. “Civilizācija nevar balstīties vienīgi uz spēku un precēm,” saka kultūrantropoloģijas profesors no Neapoles.

Pāvests Francisks nemitējas atzīmēt, ka nabadzīgie nav skaitļi, bet gan cilvēki, kuriem izrādīt pretimnākšanu. Kāpēc no šīs pretimnākšanas ir tik bail? Profesors Petrarka uzskata, ka ir divi aspekti. “Izrādīt pretimnākšanu” nozīmē pieņemt laiku zīmes visā to komplicētībā, ko sastāda daudzas lietas, ne tikai ekonomika, bet arī kultūra. “Izrādīt pretimnākšanu”, nozīmē censties saprast otru. “Svarīga ir katra cilvēka sakralitātes neaizskaramība. Ir jāsāk domāt par to, kas mums visiem ir kopīgs un ko vērtību hierarhijā un tiesiskā civilizācijā uzskatām par vislielāko dārgumu,” intervijā Vatikāna radio teica viens no Neapolē notikušās konferences relatoriem, profesors Valerio Petrarka.

21 jūnijs 2019, 17:27