Pirms 125 gadiem dzimis svētais Maksimilians Kolbe

Konventuālo franciskāņu ordeņa loceklis, tēvs Kolbe, ar kristībā saņemto vārdu Raimonds, piedzima pirms 125 gadiem Zdunska Voļā, Polijā. Nacisti viņu nogalināja 47 gadu vecumā. Kad koncentrācijas nometnē rindā tika sastādīti badam un nāvei nolemtie gūstekņi, tēvs Kolbe pēkšņi nostājās priekšā un paziņoja, ka ir gatavs mirt kāda ģimenes tēva Francišeka Gajovničeka vietā. Pēc vairāk nekā divas nedēļas ilgām mocībām, tēvs Maksimilians saņēma letālo injekciju, “nāves vietā apliecinādams nevainīga cilvēka tiesības uz dzīvību,” teica pāvests Jānis Pāvils II.

Arī Benedikts XVI ir pieminējis tēva Kolbes moceklību, nosaucot to par “pilnīgas Dieva mīlestības formu”. Savukārt, pāvests Francisks, tāpat kā viņa priekšgājēji, savas vizītes laikā Aušvicā 2016. gada 29. jūlijā klusā lūgšanā uzkavējās pie svētā Maksimiliana Kolbes moceklības celles. 

Pēc tam, kad kopā ar dažiem ordeņa brāļiem Kolbe bija nodibinājis “Bezvainīgās miliciju”, viņš 1918. gadā Romā svinēja savu pirmo Svēto Misi. Vairāk nekā pirms 70 gadiem šai vietā Alfonss Ratisbons – ebreju izcelsmes jauneklis no Elzasas liecināja par Jaunavas Marijas parādīšanos. Tai pašā bazilikā pāvests Francisks 2017. gadā pagodināja Brīnumdarītājas ikonu. Svētais tēvs todien apmeklēja Bezvainīgās statuju netālu esošajā Mignanelli laukumā, kas atrodas gandrīz blakus plašāk pazīstamajam Spāņu laukumam un Spāņu kāpnēm.

Par franciskāņu mocekli Maksimilianu Kolbi, viņa pirmo Svēto Misi Romā un nāvi Aušvicas koncentrācijas nometnē stāsta tēvs Frančesko Trebizonda – prāvests Svētā Andreja Fratte (Sant Andrea delle Fratte) baznīcā:

“Viņa personība šodien atgādina par kristīgo drosmi uzdrošināties Dieva dēļ. Par šo drosmi bieži vien aizmirst pat ticīgie. Tēvs Maksimilians par to liecināja vienmēr, ne tikai Aušvicā vien. Šodien viņa liecība ir ļoti aktuāla, jo tā aicina katru labas gribas cilvēku – ebreju, kristieti, musulmani, pat ateistu neabsolutizēt savu ego, bet raudzīties uz debesīm, uz to vietu, no kurienes visi esam nākuši un kur kādu dienu atgriezīsimies.”

Kādas bija svētā Maksimiliana attiecības ar Jaunavu Mariju, kuras dēļ viņš nodibināja “Bezvainīgās miliciju”?

“Viņš viņu sauca par “manu Karalieni” un tās bija bērnišķas paklausības attiecības, tādas pašas, kādas Marijai bija pret Dievu, kad viņa teica “jā” eņģelim Gabrielam un līdz ar to “jā” katra cilvēka atpestīšanai. “Viņa Karaliene” to nekad neatstāja. Viņa to vienmēr glabāja savā vismaigākās mātes sirdī.”

1918. gadā Svētā Andreja Fratte bazilikā notika svētā Maksimiliana Kolbes pirmā Svētā Mise. Aizvadītā gada aprīlī jūs svinējāt šī notikuma atceri...

“Apzināmies, ka tad, kad viņš celebrēja pirmo Svēto Misi, viņš vēlējās novēlēt savu apustulātu un visu savu dzīvi Bezvainīgajai, kura viņam bija vislielākais atbalsta punkts. Maksimilians vēlējās atgriezt pasauli ar Evaņģēliju un ar Jaunavas Marijas brīnumaino medaljonu, kuru viņš dāsni izplatīja visiem, lai tie varētu atgriezties pie Evaņģēlija skaistuma.”

1941. gadā Kolbe tika nogalināts Aušvicā, ziedojot savu dzīvību kāda cita notiesātā vietā. Pirms nāves viņš teica: “Naids nekam neder, tikai mīlestība ir tā, kas rada visu.” Ko nozīmē šis žests un ko nozīmēja tēva Maksimiliana vārdi?

“ Tie nozīmē Jēzus upuri, sēklu, kas iekrīt zemē un nomirst, lai dotu dzīvību vispirms asnam, tad augam un beidzot lielam kokam, kas tēva Kolbes asiņu aplaistīts, spēcīgi aug arī šodien. Es šeit domāju daudzos darbus, ko Maksimilians ir sējis pasaulē un jo īpaši domāju par “Bezvainīgās miliciju”, kas drīz sāks darboties arī šeit, Svētā Andreja baznīcā. Tai ir pievienojušies jau daudzi cilvēki. Vairāk nekā 30 brāļu un māsu ir pieņēmuši aicinājumu Svētā Andreja Fratte baznīcā nodibināt “Bezvainīgās miliciju”. 20. janvārī Brīnumdarītājās svētkos brāļi un māsas ieradīsies dievnamā, lai konsakrētu sevi Bezvainīgajai.”

Pāvests Francisks bija ieradies Svētā Andreja Fratte bazilikā. Pirms tam, savas vizītes laikā Aušvicā 2016. gadā viņš lūgšanā apstājās pie celles, kur notika svētā Maksimiliana Kolbes moceklība. Vai, jūsuprāt, pastāv saistība starp tēva Kolbes un pāvesta Franciska mariānisko dievbijību?

“Jā, atrodoties iepretim Jaunavas Marijas attēlam, pāvests Francisks iegrimst īstā kontempatīvā lūgšanā. Arī tad, kad viņš sveic Dievmāti pēc Svētajām Misēm Svētā Pētera bazilikā, pāvests paliek klusumā iepretim Jaunavai, lai liktu runāt vienīgi sirdij. Arī tēvs Kolbe palika klusumā, lai savu sirdi saliktu Brīnudarītājas Dievmātes lielajā sirdī, lielās Bezvanīgās sirdī.”