Bīskaps Boļeslavs Sloskāns – Dieva neierobežotās mīlestības liecinieks
Jānis Evertovskis – Vatikāns
Otrdienas, 16. oktobra, vakarā Jēzus Sirds bazilikas kriptā, Briselē, notika filmas "Bīskaps pēc Dieva sirds" pirmizrāde, uz kuru ieradās vairāk nekā 100 cilvēku gan no Beļģijas, gan arī no Holandes, Francijas un Itālijas. Filmā izmantoti vēsturiskie materiāli, kas atspoguļo pagājušā gadsimta traģiskos notikumus Krievijā un bīskapa Boļeslava Sloskāna dzīvi pēc atbrīvošanas, iekļautas viņa laika biedru liecības un autobiogrāfiskie dokumenti, kā arī parādīts, kā vietas, uz kurieni viņš tika deportēts, izskatās šodien. Bīskaps cieta par sirdsapziņas un ticības brīvību. Viņam rūpēja sava ganāmpulka avis. Viņš visu savu dzīvi veltīja kā mīlestības pilnu atdevi par brāļiem. Skatītājam tiek dota iespēja sekot viņa dzīves gaitām un visā filmas garumā viņš tiek šī Baznīcas gana mīlestības pārveidotā laipnā skatiena pavadīts.
Filma tapa, pateicoties bīskapa vārdā nosauktajam fondam "Sloskāns", Ritai Leldei Briedei, pr. Paskālam Marijai Jerumanim un Hubertam van Ruimbekem. Tā ir 57 minūtes gara.
Atgādinām, ka Boļeslavs Sloskāns ir dzimis 1893. gada 31. augustā Cariskajā Krievijā, Tiltagalā (mūsdienu Stirnienē, Latvijā). Kad viņš paziņo tēvam savu vēlmi kļūt par priesteri, tēvs viņam saka: "Tu būsi labs priesteris!" 1917. gada 21. janvārī Sanktpēterburgā viņš tiek ordinēts par priesteri, 1926. gada 10. maijā Maskavā slepeni konsekrēts par bīskapu, 1927. gada 16. septembrī apcietināts. Viņa mokpilnais krusta ceļš pa Krievijas plašumiem ilgst līdz 1933. gadam, kad Latvijas valsts un Baznīcas līderiem izdodas viņu nogādāt Latvijā. Otrā Pasaules kara laikā bīskapam nākas atkal pamest Latviju. Kopš 1946. gada viņš dzīvo Beļģijā, kur 1981. gada 18. aprīlī, Lielajā sestdienā, aiziet mūžībā. 2004. gadā pāvests Jānis Pāvils II bīskapu Sloskānu pasludināja par "godināmo", kas ir svarīgs posms ceļā uz beatifikāciju un kanonizāciju. "Hostia pro fratribus" (Upuris par brāļiem) – bija viņa dzīves moto. Šis pazemīgais, sirdsskaidrais un mīlestības pilnais bīskaps aicināja ticīgos lūgties ar tādu ticību, kas pārvieto kalnus, un cerēt pat tad, kad liekas, ka nav iespējams cerēt. "Pat ja šķiet, ka nekam nav nozīmes, esiet pārliecināti, ka jūsu lūgšana tiks izklausīta", viņš mudināja.
